There will be the Riga Ghetto Museum in Riga
jūlijs 30, 2010
2010. gada 2. februārī Rīgas domē norisinājās notikums, kas bija svarīgs ne tikai priekš Latvijas ebreju kopienas un pat ne tikai priekš Latvijas ebreju pēctečiem, kas dzīvo visā pasaulē, bet arī priekš visiem tiem, kam ir svarīga piemiņa, vēsture un kultūra – Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers un ebreju kopienas „Šamir” priekšsēdētājs rabīns Menahems Barkahans parakstīja protokolu, kura ietvaros ieplānots izveidot Rīgas geto muzeju.
Bet par to zina tūristi, kas izstaigā forštati un kas cenšas noskaidrot, kurā no mājām savus pēdējos dzīves mēnešus aizvadīja viņu radinieki. Vairāk nekā 70 000 Latvijas ebreju tika nogalināti holokausta laikā, 20 000 ebreju no Vācijas, Čehijas un Ungārijas uzturējās Rīgas geto.
Rīgas geto muzejs atradīsies pilsētas vēsturiskajā daļā, aiz Centrālā tirgus, netālu no kultūras centra „Spīkeri”, namā, kura kopējā platība ir vairāk nekā 1 000 kvadrātmetru, ar lielu pagalmu. Līdz geto rajonam – piecu minūšu gājiens. Šis rajons ir Rīgas domes attīstības perspektīva, bet pagaidām tur bez grūtībām var uzņemt filmas par Otro pasaules karu, rajons ir ar savu atmosfēru.
Ekspozīcija tiks izkārtota gan ēkas divos stāvos (otrais stāvs tiks uzcelts no viegliem materiāliem, lai nesabojātu rajona vsturisko kompozīciju), gan arī pagalmā. Pagalmu ir plānots izbruģēt kā Rīgas geto centrālo ielu – Ludzas ielu. Pagalmā apmeklētāji iekļūs caur vagonu, kādos tika vesti ebreji no Rietumeiropas valstīm – ne lopu, bet gan pasažieru vagons, kas bija ērts, jo cilvēki tika vesti ne lai tos nogalinātu, bet dzīvot un strādāt.
Uz pagalmu, kas būs pārsegts ar caurspīdīgu jumtu, tiks pārvietota māja no geto teritorijas, kurā apmeklētāji varēs iepazīties ar geto iedzīvotāju ikdienas dzīvi. Mājas iekārtojums radīts balstoties uz to personu atmiņu materiāliem, kuri izdzīvoja geto, – E. Rivoša, A. Bergmana, G. Fridmana u. c. Pagalmā tiks izvietota ekspozīcija, kas atveidos tā laika atmosfēru.
Muzeja ēkā tiks izkārtoti ne tikai eksponāti no geto dzīves, kuru turklāt ir palicis ārkārtīgi maz, bet arī multivides iekārtas, ar kuru palīdzību apmeklētājs iegūs pilnīgu priekšstatu par Rīgas geto dzīvi un vēsturi.
Pateicoties tam, ka biedrība „Šamir” jau daudzus gadus nodarbojas ar Latvijas ebreju vēstures pētīšanu, muzeja apmeklētāji iegūs piekļuvi dažādām datu bāzēm: par bērniem, kas gāja bojā Latvijas teritorijā, par ebrejiem, kas pārdzīvoja holokaustu un dzīvoja Latvijas teritorijā pēc kara, par geto māju grāmatām u.c.
Muzeja otrajā stāvā atradīsies semināru telpas, bibliotēka, zāle kultūras pasākumiem. Muzeja veidotāju plānos – neaprobežoties tikai ar ekspozīcijas izveidi, bet arī organizēt izglītojošus un kultūras pasākumus, seminārus, koncertus un izstādes.
Realizēt šādu projektu bez starptautiska atbalsta ir neiespējami. Biedrība „Šamir” vērsīsies pēc atbalsta gan pie starptautiskiem fondiem, gan arī pie privātiem donoriem. Ekspozīcijas koncepcija tiks veidota ar vadošo muzeju un pasaules pētniecības centru palīdzību. Savukārt par vienu no eksponātu ienākšanas avotiem var kļūt Latvijas ebreju pēcteči, kas tagad dzīvo visā pasaulē.
Pirmo ieguldījumu Rīgas geto muzeja ekspozīcijai veica Rīgas vicemēra padomnieks Georgs Lansmanis. Viņš uzdāvināja vērtīgu savas ģimenes relikviju – albūmu, kas piederēja viņa vectēvam, kuru vairāk nekā trīs gadu garumā – no 1941. gada 1. jūlija līdz 1944. gada oktobrim – Georga vecmāte un mamma slēpa no bojāejas mājā Miera ielā 40.
– Pats interesantākais ir tas, ka otrajā un trešajā nama stāvā dzīvoja vācieši, – atceras Lansmanis. – Iespējams, tādēļ nevienam pat neienāca prātā meklēt ebrejus pēc šīs adreses.
