Cienījamie apmeklētāji!
Ebreju svētkos 7.09., 8.09., 16.09., 21.09., 22.09., 28.09., 29.09. Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzejs nestrādās.
Saīsinātas darba dienas būs 06.09., 15.09., 20.09. (līdz 14:00). Atvainojamies par sagādātajām neērtībām. Gaidām Jūs jebkurā citā dienā.
Izstāde „Dzīves pases” ir veltīta taisnīgajiem diplomātiem – ebreju glābējiem un Polijas pagrīdes valsts un Polijas Trimdas valdības pretdarbībai holokausta noziegumiem. Tieši šogad aprit 80 gadi kopš Polijas Republikas sūtniecība Šveicē uzsāka ebreju glābšanas akciju. Šajā sakarībā Polijas Republikas Seims ir pasludinājis 2021.g. par Ladosa grupas gadu.
Izstāde iepazīstina ar ļoti nozīmīgu, bet plašai publikai maz zināmu Polijas vēstures pavedienu – Polijas Republikas sūtņa Aleksandra Ladosa izveidotās grupas darbību, kuras mērķis bija glābt ebrejus no iznīcības. Grupā bez diplomātiskās pārstāvniecības vadītāja Aleksandra Ladosa ietilpa arī viņa vietnieks Stefans Riņevičs, vicekonsuls Konstantijs Rokickis, sūtniecības atašejs Juļjušs Kūls un divi ebreju organizāciju pārstāvji Abrahams Zilberšeins (Pasaules ebreju kongress un viņa dibinātā Ebreju – kara upuru atbalsta komiteja (RELICO) un Haims Eiss (Agudat Israel). 1941.g.-1943. grupa nodarbojās ar Latīņamerikas valstu pasu, kas bija paredzētas ebrejiem, viltošanu un nelegālu ievešanu Polijā un citās Eiropas valstīs no Šveices. Pēc dažādām aplēsēm, šādi dokumenti kopumā izdoti ap 9-12 tūkst. personu. Izdzīvojušo skaits joprojām nav zināms.
Poļu diplomātiem Latvija nebija sveša valsts. Aleksandrs Ladoss diplomātiskās karjeras laikā bija viens no Polijas delegācijas dalībniekiem miera sarunās ar lielinieku Krieviju (1920.g. Rīgā), bet no 1923.g.1.decembra līdz 1926.g. bija Polijas sūtnis Latvijā. Tāpat arī K.Rokickis un S.Riņevičs bija iepriekš labi pazīstami, jo strādāja sūtniecībā Rīgā (1934.g.-1936.g.) un visticamāk bija tuvi draugi.
Izstādes stendos apskatāmi vērtīgāko dokumentu reprinti no H.Eisa arhīva: pases, rēķini, sarakste starp Haimu Eisu un poļu diplomātiem, geto ieslodzīto ebreju vēstules A.Zilberšeinam, kas bija viens no starpniekiem starp poļu ebrejiem un diplomātisko pārstāvniecību.
Izstādes moto ir 1943.g. nogalinātā poļu ebreja, dzejnieka un Varšavas geto ikdienas hronikas autora Vladislava Šlengla dzejolis „Pases”: Kā es vēlos, lai man būtu Urugvajas pase,/ lai tā man būtu arī Kostarikā un Paragvajā,/ bet tāpēc, lai mierīgi es dzīvotu Varšavā,/ jo tomēr šī zeme ir tā skaistākā.
Izstādi „Pases dzīvei” sagatavoja V.Pilecka v.n. institūts sadarbībā ar Polijas Republikas vēstniecībām Bernē un Rīgā, un Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeju.
2021. gada 24. augustā Vācijas pilsētas Brēmenes vēsturiskajā rātsnamā notika projekta “Kultūras tilti” prezentācija, kas tika iekļauta izstādē Zachor: Erinnere Dich! (“Zachor” no ebreju val. – atmiņa).
Izstāde «Zachor» ir Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja, biedrības “Šamir”, kuratora Krisa Šteinbrehera un mākslinieces Dagmāras Kalē kopprojekts. Šī izstāde sastāv no vairākām daļām. Pirmā – izstādes centrālā daļa – ir ceļojošā izstāde “Kultūras tilti”, kas vēsta par ebreju vēsturi Latvijā. Otrā – Dagmāras Kalē gleznas, kas ilustrē Bībeles (Vecās Derības) sižetus, kuras vieno divas reliģijas – jūdaismu un kristietību. Trešā daļa ir ainas no Rīgas geto – Dagmāras Kalē tušas zīmējumu sērija, kā arī instalācija “Divas dienas ziemā”, kas veltīta masu iznīcināšanas notikumiem Rumbulā. Kā uzskata autori, kopīgais atmiņas projekts “Zachor” ir veltīts Austrumeiropas ebreju kopienu piemiņai, kur Latvijas ebreju kopiena kā piemērs atspoguļo ebreju minoritāšu likteni dažādās valstīs, kuras tikušas daļēji vai pilnībā iznīcinātas Otrā pasaules kara laikā.
Izstādes atklāšanā piedalījās Brēmenes pilsētas Senāta locekļi, zinātnieki, diplomāti un mūziķi. Apmeklētāju skaits tika pakārtots Covid-19 ierobežojumiem un noteikumiem. Izstāde tika plaši atspoguļota vietējā presē un televīzijā.
Mēs no sirds pateicamies Krisam un Dagmārai par milzīgo ieguldījumu šī kopīgā projekta īstenošanā, tāpat mēs pateicamies Brēmenes pilsētas Senātam, kā arī visiem sponsoriem, kuru atbalsts ļāva īstenot šo projektu: no Latvijas puses tie bija VKKF, Uniting history fonds, LNK Charity Fund, kas atbalstīja izstādes izveidi 2019.gadā. Kopš tā laika izstāde ir paspējusi nokļūt 7 pilsētās. Pateicoties Gētes institūta atbalstam, bija iespējams sagatavot stendu tulkojumus vācu valodā projekta īstenošanai Vācijā.
Izstāde “Zachor” būs apskatāma līdz 15. septembrim Brēmenes pilsētas rātsnamā.
Ieeja bez maksas.
Uzlabojoties epidemiolģiskajai situācijai valstī, no 4. jūnija individuāliem apmeklējumiem ir pieejams Rigas geto un Latvijas holokausta muzejs.
Muzeju apmeklējums ir pieejams ar iepriekšēju pieteikšanos pa tālruni 29816668, vai e-pastu rgm@rgm.lv.
Dārgie draugi!
Neskatoties uz to, ka Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejs ir īslaicīgi slēgts pandēmijas dēļ, jums ir iespēja iepazīties ar visām tā izstādēm. Esam sagatavojuši virtuālu tūri pa muzeju, kas pieejama saitē http://rgmvirtualtours.lv/. Tūre ir pieejama latviešu, angļu un krievu valodās.
Muzeja izstāžu virtuālā versija tika sagatavota ar Latvijas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.
Sekojot augstākstāvošo valsts instanču izdotajiem norādījumiem, Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejs (līdzās daudzām citām sabiedriskajām organizācijām Latvijā: skolām, augstskolām, muzejiem, teātriem, bibliotēkām, arhīviem, valsts iestādēm) uz laiku aptur savu darbību un tiek aizvērts apmeklētājiem no 2020.gada 13.marta līdz 14.aprīlim.
Mēs ļoti ceram, ka šis sarežģītais laiks drīzumā beigsies, un mēs kopā ar pārējo pasauli varēsim atgriezties pie iepriekšējās dzīves ritma. Gaidīsim Jūs atkal!
Kopš 2019.gada 17. jūlija Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzejā tika atvērtas vairākas izstādes.
Līdztekus jau esošajai izstādei “Ziemeļāfrikas ebreji Holokausta laikā” tika atklātas jaunas: izstāde “Rīgas geto Aleksandras Beļcovas zīmējumos”, ko veidojis Žaņa Lipkes memoriālais muzejs, projekts “Štetla: pazaudētā, bet neaizmirstā pasaule” ar arhīva fotoattēliem, kā arī Veras Voldaras un Margaritas Zaicevas zīmējumiem. Turklāt, muzeja izstāžu zālēs redzami mākslinieku Fēliksa Mostoviča un Josifa Kuzkovska mākslas darbi.
Vienlaikus iepriekšminētajam, tiek attīstīta muzeja infrastruktūra kopumā, mainīta izstāžu numerācija, papildināti informatīvie izdales materiāli. Turklāt, muzeja teritorijā atvērta košera kafejnīca ar nosaukumu “Beker Meister”.
Tur iespējams nobaudīt garšīgas vafeles un baklažānus, pikantu saldo leikahu un ne tikai ebreju, bet arī citu virtuvi.
Aicinām Jūs apskatīt jauno muzeja ekspozīciju! Atgādinām, ka Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzejs atrodas Turgeņeva 2 (ieeja gan no Krasta, gan Maskavas ielas puses). Muzejs ir atvērts no 10:00 -18:00 darba dienās un svētdienās. Ieeja par ziedojumiem. Sakarā ar ekspozīcijas paplašināšanos, tikušas sagatavotas jaunas informācijas brošūras 8 valodās, kas ir pieejami vietnē:
Biedrība „Šamir” un Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejs ielūdz Jūs uz oficiālo izstādes „Ebreji Ziemeļāfrikā Otrajā pasaules karā”atklāšanas ceremoniju.
Atklāšana notiks Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejā, Turgeņeva ielā 2, 9.zālē (ieeja no Krasta ielas puses) 2019.gada 27.jūnijā plkst. 15.00.
Izstāde par šādu tēmu Eiropā tiek rīkota pirmo reizi. Izstādi sagtatavoja Ben-Cvi institūts.
Izstāde ir pieejama franču, angļu, latviešu, krievu un ivrita valodās. Izstāde veltīta nezināmām vēstures lappusēm holokausta laikā Magrebas valstīs: Tunisijā, Marokā, Lībijā un Alžīrijā.
Ir noslēgusies sesta starptautiska konference “Holokausta muzeji un memoriāli XXI gadsimtā: izaicinājumi un iespējas” Šī konference notika Rīgā no 21. līdz 22.maijam viesnīcā “Park Inn by Radisson Riga Valdemara”.
Ar prieku varam paziņot kā konferencē piedalījušies eksperti no 12 valstīm (Austrālijas, Baltkrievijas, Čehijas, Vācijas, Izraēlas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Krievijas un ASV). Viņi dalījās ar savu pieredzi, zināšanām un darba metodēm Holokausta piemiņas saglabāšanā. Tika nodrošināts sinhronais tulkojums (krievu, latviešu un angļu val.). Otrajā konferences dienā to translēja internetā. Šo translāciju apmeklējuši 200 interesentu.
Konferenci apmeklēja Kanādas, Vācijas, Spānijas, Krievijas, Turcijas, Polijas, Ukrainas un Slovākijas vēstniecības pārstāvji Latvijā.
Holokausta pētniecības profesionāļi, kuri strādā, lai saglabātu šo svarīgu atmiņu, dalījos ar savu pieredzi. Pārtraukuma laikā daudzi apmainījās ar kontaktiem, kā arī piedalījos savstarpējās diskusijas. Konference bija interesanta un ļoti noderīga vēsturniekiem, sociologiem, kultūras darbiniekiem, muzeju speciālistiem, skolotājiem, māksliniekiem, humanitāro zinātņu studentiem un pamats visiem apmeklētājiem.
Konferenci atbalstīja Latvijas Kultūras ministrija, Rīgas dome, Gētes Institūts (Goethe Institute) un Baltijas Amerikas Brīvības Fods (BAFF).
Studija “Perspektivart” pie Rīgas geto muzeja atbalstu piedāvā Jums apgūt 20.gadsimta ebreju mākslinieku-modernistu darbus.
Katrai tēmai būs veltīta atsevišķa lekcija un praktiska meistarklase.
Pasākuma apmeklējuma izmaksas:
6 EUR par cilvēku (mācību materiāli iekļauti cenā)
Minimāli – 5 cilvēki, maksimāli – 24 cilvēki
Vecuma ierobežojums – 12+
Nodarbības ilgums – ap 2х stundas.
Tēmas:
1. Marks Šagāls.
Bērnības atmiņas. Kompozīciju, kas balstītas uz atmiņām, veidošana. Emocionālajiem iespaidiem atbilstošas krāsas piemeklēšana.
2. Marks Rotko.
Noskaņojums, kas izpausts krāsā. Lielformāta darbi. Krāsas tiek piemeklētas pēc intuīcijas, pēc patikas. Būs jāizdomā kompozīciju – tā var būt abstrakta kompozīcija, kas sastāv no ģeometriskām formām. Izpildījuma tehnika: akrils / akvarelis / zīmuļi.
3. Amedeo Modiljāni.
Portreti ar stilistisku pārspīlējumu izmantošanu. Emocijas un iekšējā pasaule porterta žanrā.
4. Henrijs Dreifūss. Rūpnieciskais dizains. Sadzīvei nepieciešamas lietas un tās dizaina radīšana. Dažādu ikdienā bieži lietojamu materiālu izmantošana dizaina izstrādē, to funkcionalitātes (pielietojuma) izdomāšana. Katru reizi izdomāt lietu, kas pēc viņa domām varētu būt noderīga cilvēkiem.
5. Ornamentāls zīmējums. Kā zināms, tradicionālajai ebreju kultūrai nav raksturīga cilvēka attēlošana zīmējumos. Tāpēc daudzu gadsimtu garumā attīstījies augu motīvs un ģeometriskā ornamenta žanrs, kam piemīt īpaša estētika un simbolisms. No atsevišķiem elementiem nodarbībā iemācīsimies veidot individuālas ornamentālās kompozīcijas.
6. Celtnes arhitektūras izstrādāšana modernisma stilā. Maketa izgatavošana. Darbs grupā: no pieejamiem materiāliem komanda mēģinās izstrādāt celtnes dizainu, apspriedīs tās funkcionalitāti (pielietojumu) un jēgu.
7. Vasilijs Kandinskis. Abstraktu kompozīciju veidošana. Apgūsim, kā skaņa un mūzika attēlojama vizuālā formā.
Iespējams piedāvāt arī citas iepriekš sagatavotas tēmas!
Ieinteresētus lūdzam sazināties ar nodarbību vaditāju Alekseju Mališevu:
Dārgie draugi! 2018. gads ir noslēdzies. Biedrība “Šamir” un Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzejs šo gadu ir aizvadījis ražīgi. Esam organizējuši izstādes, izdevuši grāmatas, uzlabojuši muzeja infrastruktūru un izstažu zāli. Aicinam Jūs apskatīt šo gada pasākumu pielikumā.Mēs būsim pateicīgi par Jūsu atbalstu.
Biedrībai “Šamir” ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Nozīmīgs ir katrs ziedojums.
Darbības atskaite par 2018. gadu
īgas Geto Muzejā notiek Aleksandra Taraškeviča izstāde “Saules mākslinieks.” Aleksandrs – zēns ar Dauna sindromu, kas apmēklē zimēšanas nodarbības kopā ar parastiem bērniem studijā PERSPECTIVART, kas darbojas muzejā. Visas Aleksandra glēznas ir ļoti siltie, gaišie un pozitīvie. Noteikti nāciet iepazistināties!
Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrdien, 28. novembrī, Rīgas pilī pasniedza augstāko valsts apbalvojumu – Atzinības krustu – Rabīnam Dr.Menahemam Barkahanam.
2017. gada 20. oktobrī Ordeņu kapituls piešķīris Atzinības krusta III šķiru un iecēlis par Atzinības krusta komandieri rabīnu, Rīgas un Latvijas ebreju reliģiskās draudzes un biedrības “Šamir” vadītāju, Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzeja izveidotāju Dr. Menahemu Barkahanu. Valsts augstākais apbalvojums piešķirts par nozīmīgo ieguldījumu Latvijas vēsturiskā un kultūras mantojuma saglabāšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm.
No 4. līdz 6. septembrim Rīgā notika Rīgas Forums – Holokausts un Modernais Radikālisms.. Forumā piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieki no 17 valstīm. Tika izpētīti vēstures jautājumi un modernas problēmas. Dalībnieki prezentēja realizētie projekti un dalījās ar pieredzi. Forums apvienoja 2 pasākumus – 5. Starptautisko konferenci “Holokausta muzeji un memoriālas vietas postkomunistiskās valstīs – izaicinājumi un iespējas” un 2. Apaļo galdu par Tolerances jautājumiem. Forumā piedalījās zinātnieki un pedagogi, kā arī politiķi un žurnālisti. Ka vienmēr, forums palika par kur dibināti jaunie sakari un uzsākti jaunas sadarbības projekti.
2017. gada 12. janvārī Eiropas valstu apmeklējuma laikā, Rīgas geto muzeju apmeklēja divi kanādieši – Deivids Matass (David matas) – starptautisku tiesību advokāts cilvēktiesību jomā un “Bnei-Brit, Kanāda” (B’nai Brith Canada) vecākais godājamais juridiskais padomnieks, Deivids Kilgurs (David Kilgour) bijušais Kanādas valsts sekretārs, atbildīgais par Āzijas un Klusā okeāna reģionu, kā arī viņu kolēģi. 2010. gadā Deivids Deividus Matass un Deivids Kilgors bija nominēti Nobela miera prēmijai par ieguldījumu nelegālās cilvēku orgānu izņemšanas no Ķīnas “sirdsapziņas gūstekņiem” izmeklēšanā. Par galveno diskusijas tematu kļuva apgalvojums – jebkura traģēdija skar katru no mums.
Deivids Matass papildus specializējas Holokausta jautājumos, uzstājās ar lasījumiem un uzrakstīja vairākus rakstus par šo tematu. Savā jaunajā grāmatā viņš vēsta: “Es rakstu par Holokaustu, lai cilvēki saprastu, no kurienes ir radusies starptautiskais skatījums par cilvēktiesībām, no kurienes tas viss ir radies”.
16-17 мая 2016 года в Академии наук Латвийской Республики в рамках 4-ой Международной конференции «Музеи и мемориальные места Холокоста в пост-коммунистических странах: вызовы и возможности» состоялся Круглый стол «Форум за европейскую толерантность. Исторический аспект и современность». В нем приняли участие более 70 экспертов и исследователей из 10 стран мира, представляющие известные университеты и независимые научные центры, специализирующиеся на изучении проблем толерантности. Организаторами круглого стола стали латвийские неправительственные организации Общество «Шамир» и Европейский центр развития демократии.
Мероприятие открыла проф. Бар-Иланского университета Зехавит Гросс, глава департамента ЮНЕСКО. С докладами выступили проф. Университета Тюбингена Р. Бошки, др. Аарон Шнейер из израильского Института Яд Вашем, член Группы Исследования Радикализма ист. фак. Института Нортгемптона (Великобритания) др. А. Кастриота, ассоциированный профессор социологии Университет Лоранда Этвёша (ELTE) (Венгрия) И. Барна и многие другие. Общеевропейский доклад «Ксенофобия, дискриминация и агрессивный национализм в Европе», подготовленный Европейским центром развития демократии, представил его президент Валерий Энгель.
Круглый стол – это отдельное мероприятие, впервые организованное в Европе. Его проведение в рамках конференции, посвященной Катастрофе европейского еврейства, чрезвычайно важно как с научной, так и с практической точки зрения, поскольку наглядно показывает – мы изучаем прошлое, чтобы не повторить его ошибок в будущем. Ведь Холокост не начинался с газовых камер, он даже не начинался с прихода к власти А. Гитлера. Он начинался с демонстраций молодчиков со свастикой на рукаве, с нападений на евреев, он начинался с виду безобидной книжки под названием «Майн Кампф».
Выступавшие подчеркнули, что эта связь истории с современностью важна, поскольку новое поколение, спокойно взирающее на рост ксенофобии и популярности праворадикальных партий, должно знать, чем могут закончиться такие общественные процессы.
По завершении работы круглого стола было объявлено о преобразовании Балтийского центра толерантности в Европейский центр толерантности, который станет не только экспертным центром, но и дискуссионной площадкой, цель которой – предотвращение конфликтов.
2016.g 16. – 17. maijā Rīgā, Latvijas Zinātņu akadēmijā notiks Ceturtā starptautiskā konference “Holokausta muzeji un piemiņas vietas postkomunistiskās valstīs: izaicinājumi un iespējas”. Konferences mērķis ir uzsvērt Holokausta piemiņas svarīgumu Eiropas valstīs un sekmēt Holokausta pasniegšanu. Konferences laikā tiks pievērsta uzmanība arī Holokausta atceres apslēptajiem resursiem un to izpētei Eiropas valstīs, kā arī Holokausta izglītības īpatnībām un iepriekš nezināmajām vēstures lappusēm par pretošanās kustību un varonību geto un koncentrācijas nometnēs. Informācija un pieteikumi pa e-pastu project@shamir.lv
Programma
16.05.2016
9:00 – 10:00
Registration
10:00 – 10:15
Opening of the conference:Rabbi.dr. Menahem BarkahanProfessor. Dr. Karlis Shadurskis – Minister of Education and Science
10:15 – 11:50
Introduction session:
Moderator dr. Yoel Rappel
1. keynote speaker: Prof. Zehavit Gross,Head, UNESCO chair, Values Education, Tolerance and Peace and Head, The Sal Van Gelder Center for Holocaust Instruction and Research, School of education, Bar- Ilan University, Israel – As the Witnesses Fall Silent: The Future of Holocaust Education International Perspective
2. prof. dr. Reinhold Boschki, Universität Tübingen – “Towards a New Theory and Practice of Holocaust Remembrance in Germany.”
3. . prof .dr. Hayk Demoyan Director of the Armenian Genocide Museum-Institute – Armenian genocide: historical parallels and modern dimensions
4. dr. Yoel Rappel, Elie Wiesel Archive – Elie Wiesel:The Holocaust and The Jews of Silence-Two Fights One War.
5. dr.Aron Shneyer, Jerusalem – On the way to the Shoa in Latvia: from the traditional antisemitism to rasism.
6. Leonid Terushkin,Russian Holocaust Center – Letters from neighbors and friends unknown evidences of death and salvation during the Holocaust. Research in the family archieves as an aproach in museology and education.
11:50 – 12:10
Coffee break
12:10 – 14:20
Session Holocaust teaching:Moderator dr. Mordechai Shalem
dr. Mordechai Shalem – “The universal meaning of teaching the Holocaust”
dr. Ildikó, Barna, Eötvös Loránd University, Faculty of Social Sciences – Holocaust Teaching
Petra Seidlova, European Shoah Legacy Institute – Restorative Justice for victims of Holocaust in the Baltic States: Restitution of Immovable Property and Social Welfare.
dr. Akiva Sela, director of the center “Jerusalem of Lithuania”– Operations center “Jerusalem of Lithuania” as a tool for teaching the Holocaust in Eastern Europe
Mark Bernshtein, Wikipedia – Wikipedia and mass education
Iryna Radchenko and Vlad Basilevskyi, “Tkuma” Ukrainian institute for Holocaust Studies – Features of studying and teaching of Holocaust in Ukraine («Tkuma” Ukrainian Institute for Holocaust Studies, as an example)
Ekaterina Gertsman, St.Petersburg State Polytechnic University, Institute of International Educational Programs– Teaching Holocaust history for foreign students in Russia.
Maria Gulakova, St.Petersburg Institute of Jewish Studies – The peculiarities of teaching the history of Holocaust
Vadim Stetsuk, Kamianets-Podilsky Ivan Ohienko National University – Holocaust in Ukranian School and in local history courses.
dr.Joseph Mendelevich, Judaism research center “Mahor Meir” – Loyalty to the laws of Torah during the Holocaust
14:20 – 15:20
Lunch break
15:20 – 16:30
Session Colaborators:Moderator dr. Didzis Berzins
prof. dr. Boris Kovalev, Saint Petersburg Institute of History of the RAS – Holocaust and collaboration: Why neighbors became murderers?
dr. Didzis Berzins Latvian University– Holocaust in the social memory and the problem of collaborators.
Josifs Rochko, Muzejs “Ebreji Daugavpilī un Latgalē” – A portrait of a collaborator in Latgale
dr. Mikhail Kizilov, Centre for Ethnocultural Studies – The Role of the Local Collaborators in the Mass Murder of the Soviet Citizens in Simferopol in 1941-1944
Dmitriy Astashkin, “Yaroslav-the-Wise Novgorod State University” – Forced labor on occupied territory of USSR as a war crime (On the material of opened trials over war criminals 1943-1947)
16:30 – 18:00
SessionThe modern aspects of Discrimination and Aggressive Nationalism in Europe (part 1):Moderator Dr. Valery Engel
1. Dr. Valery Engel, President of the European Center for Democracy Development, Director (Latvia) – “Xenophobia, Discrimination and Aggressive Nationalism: Pan-European Report”.
2. Dr. Jean-Yves Camus, political analyst and a Research Fellow, The George Washington University, Institute for European, Russian and Eurasian Studies (IERES), The Elliott School of International Affairs, Washington, D.C.– “Antisemitism and Holocaust-denial on the French Extreme-Right”
3. Dr. Anna Castriota, Member or the Radicalism Group, Dept. of History, Northampton University (UK) – ” Back to the Future: Italy and the coming back of radical nationalism”.
Mr. Bulcsu Hunyadi, Analyst, Political Capital Institute in Budapest (Hungary) – “Xenophobia and aggressive nationalism in Hungary on the example of the refugee crisis”.
Ms. Tatjana Vukelic (PhD. student), University of Freiburg (Germany) – “The situation of Romani people in South-Eastern Europe”.
6. Dr. Vanja Ljujic, International Association of Intercultural Education(Netherlands) – “Tolerating Intolerance: autochtone and allochtone radicalization in the Netherlands”
7. Dr. Semen Charny (Семен Чарный, к.и.н.), Chairman of the Board of the Institute for national policies and interethnic relations Studies, Moscow (Russia) – “Violence motivated by hate in Russian Federation in years 2005-2015, dynamics and analyze”
18:00 – 19:00
Dinner
19:00 – 20:00
Guided tour “Riga Ghetto Museum”
17.05.2016
10:00 – 11:30
SessionThe modern aspects of Discrimination and Aggressive Nationalism in Europe (part 2):Moderator Dr. Valery Engel
1. Dr. Giovanni Savino, Visiting fellow Sholokhov Moscow State University for Humanities (Italy) – “Without Europe? Italian and French Far Right, a comparative approach”.
2. Dr. Ildiko Barna, associate professor of sociology at Eötvös Loránd University (ELTE) in Budapest (Hungary) – “”The Topography of anti-Semitism in Hungary”.
3. Dr. Ilya Tarasov (Илья Тарасов, д.и.н.), Professor of the I. Kant University of Kaliningrad (Russia) – “Right-wing radicalism and xenophobic factors of social practices in Hungary and Slovakia: a comparative analysis”.
4. Mrs. Pranvera Tika, PhD student of the Panteon University, Athens, Departement of Political Sciences and History (Greece) – ” Forms of discrimination and aggressive nationalism in Greece during the times of the economic recession”.
Mrs. Katarzyna du Vall, PhD student of the Jagiellonian University, Krakow (Poland) – „Polish law and totalitarian ideologies: the need for change”.
6. Mr. Alex Carter, PhD student of the Teesside University, Center for Faccism, Anti-fascist and Post-fascist Studies (UK) – “The Counter-Jihad: A Trojan Horse for the Far-Right in UK?”
7. Dr. Tatjana Ljujic, Unuiversity of Cambridge (UK) – “Germany: Willkommen policy in context: extreme right, anti-Semitism and Islamophobia”.
11:30 – 11:50
Coffee break
11:50 – 13:25
Session Armenian genocide as a ancestor of the Holocaust + memorialization of Holocaust (part 1):Moderator Mikhail Kemerau
dr. Stefan Cristian Ionescu, Research Fellow at Duke University, Center for European Studies – The “Armenian Question” during the Holocaust in Romania, 1940-1944
Amaliya Prtavyan,Jewish museum and Tolerance center – Specifics of memoralization of the Shoa and armenian genocide in Osman Empire.
dr. Shelale Hasanova Baku Slavic University – the Armenian Genocide as a forerunner of the Holocaust: the Western experts’ view on the issue
Dusko Veskovski, Holocaust fund of the Jews from Macedonia – Holocaust in Macedonia, deportation of Macedonian Jews
Maria Vyathcina, Kazan Federal University and Anna Yudkina, State Museum-Preserve “The Kulikovo Field”– Between “loyal administration” and “concerned citizens”: actors of memoralization of Holocaust in Smolensk region
Oleksiy Salivon, PhD Student, University of Stuttgart – Primo Levy in the context of the Holocaust commemoration
dr. Semen Charny,Institute for the Study of national policies and international relations – Substitution, dissolution, reconstruction – especially denial of the Holocaust in post-Soviet space
13:25 – 14:25
Lunch break
14:25 – 15:30
Session memorialization of Holocaust (part 2):Moderator dr.Leonid Terushkin
Olga Kartashova, Central European University – The Soap Myth of the Holocaust. Old story and new speculations.
Aleksandr Dusman, Jewish Community of the Ida-Virumaa County of Estonia – Historical Memory and Modernity
Dmitriy Alekseev, Russian Holocaust Center (Moscow, Russia) – Love on the war time on the material of letters and diaries of Jews during WWII
dr. Mikhail Sigalov, fellow of SPC “Holocaust” (Moscow, Russia) – Family archive as the base for museum exhibition about the history of fates of the Jew during the WWII and Holocaust. Collection of family Sigalov-Kolpachki
Daniil Tunin, journalist (Moscow, Russia) – Rememberence of the Holocaust and WW II in ex-soviet countries in context of 2014-2016 years events.
15:30-17:00
mr. Boris Maftsir – The negative effects of denying the Holocaust in Soviet Union.
2015. g. 20. oktobrī Oslo Ebreju muzejā, notika izstādes “Ebreji Latvijā” prezentācija. Ekspozīcija būs pieejama 2015.g. 20.-31. decembrī, projektā “450 gadus kopā. Ebreju kultūra Latvijas vidē – māksla, mūzika, izglītība” Nr.EEZLV04/GSKA/2013/02 ietvaros. Izstāde tiks atklāta galerijā Blank Space Oslo www.blankspaceoslo.com 2015.g. 20. decembrī plkst. 15:00. Izstāde atspoguļos ebreju nacionālās minoritātes veiksmīgo integrāciju starpkaru Latvijā un to iesaistīšanos aktīvā sabiedrības dzīvē, parādot ebreju kultūras dzīvi Latvijā – t.sk. skolas un lūgšanu namus, sinagogas, to rabīnus un slavenus ebreju cilvēkus, kas bija ne tikai izcili arhitekti, inženieri, ārsti, skulptori utt., bet arī pārstāvēja ebrejus Latvijas parlamentā – Saeimā. Izstāde arī parāda ebreju tautas likteni totalitāro režīmu laikā Otrā pasaules karā Latvijā – Holokaustu, Rīgas geto izveidošanu, koncentrācijas nometnes un masu iznīcināšanas vietu fotogrāfijas.
Izstāde sastāvēs no diviem tematiskiem blokiem – „Ebreju vēsture Latvijā līdz Otrajam pasaules karam” un „Ebreju vēsture Latvijā Otrā pasaules kara laikā”.
„Ebreju vēsture Latvijā līdz Otrajam pasaules karam”:
1. Latvijas valsts izveidošanās, ebreju loma tajā – ebreju politiķi, viņu iesaiste Saeimā, Satversmes sapulcē, cīņa par minoritāšu tiesībām, ebreju kopienas sašķeltība, ebreju dalība valsts pārvaldē, viņu loma valsts attīstībā – izcilie cilvēki.
2. Ebreji Latvijas armijā.
3. Ebreju kopienas Latvijas pilsētās.
4. Ebreju izceļošana no Latvijas.
„Ebreju vēsture Latvijā Otrā pasaules kara laikā”:
1. Rīgas geto shēma, karte, informācija par to, kad tas tika izveidots, fotogrāfijas no tiem laikiem, mūsdienu fotogrāfijas.
2. Holokausts.
3. Ebreju glābšana – Žanis Lipke un citi.
Projekta “450 gadus kopā. Ebreju kultūra Latvijas vidē – māksla, mūzika, izglītība” Nr.EEZLV04/GSKA/2013/02 īstenošanas periods ir 01.01.2015.-31.12.2015. Projekts tiek īstenots, izmantojot 65 677 EUR piešķīrumu no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas ar EEZ finanšu instrumenta starpniecību. Projekta kopējās izmaksas ir 89 117 EUR, valsts līdzfinansējums 11 590 EUR, biedrības „Šamir” līdzfinansējums 11 850 EUR. Projekta galvenās aktivitātes ir četru izstāžu rīkošana Latvijā un Norvēģijā, klezmeru (ebreju tautas mūzikas) grupas koncerts Rīgā un starptautisks bērnu zīmējumu konkurss un izstāde.
Projektā”450 gadus kopā. Ebreju kultūra Latvijas vidē-māksla, mūzika, izglītība Nr.EEZLV04/GSKA/2013/02 ietvaros, atvērta izstāde „Ebreju miests. Zaudēta, bet neaizmirsta pasaule”, kas piedāvā apskatu par Feliksa Mostoviča mākslu. Felikss Mostovičs, dzimis 1947. gadā Kazahstānā, ir slavens poļu mākslinieks, kura darbi ir prezentēti Polijas Neatkarības muzejā, Gdaņskas muzejā un citur. Viņam bija izstādes Polijā, Vācijā, Krievijā un Kazahstānā. Viņa darbi atrodas daudzās privātās kolekcijās. 2002. gadā viņš tika pagodināts ar „Polonia Mater Nostra Est” balvu par īpašiem nopelniem Polijas mākslā un kultūrā.
Izstāde „Atmiņas no pagātnes” pievērš Mostoviča ģimenes, kura tika deportēta no Žitomiras (Ukraina) saskaņā ar Staļina etnisko politiku uz Kazahstānas ziemeļiem 1936. gadā, vēsturei. Felikss Mostovičs savos darbos ir saglabājis unikālus dokumentus par šo smago staļinisma periodu, kā arī neparasto Centrālās Āzijas ainavu. Viņa gleznas ataino ne tikai dažādu etnisko minoritāšu (kuras bija spiestas dzīvot Kazahstānā) dzīves stāstus, bet arī daudzus simbolus, kas mijas ar stepju-smilšu dabas ainavām. Sociālās aktivitātes un ainavas ir visizplatītākās Mostoviča darbu tēmas. Viņa gleznas atspoguļo neviendabīgo Kazahstānas klimatu, sociālās attiecības, vēstures un politisko režīmu simbolus. Mostoviča māksla ir unikāla liecība par staļinisma periodu.
Feliksa Mostoviča darbu prezentācija un diskusija: „Nacionālais un pārnacionālais kopējās Eiropas telpas tēlotājmākslā piesaistīs izstādei un tēmām, ko tā skar jauno profesionāļu un studentu uzmanību, aktualizēs asus jautājumus par sociālo un mūžīgo mākslā, piešķirs pasākumam akadēmisku statusu, sniegs ieguldījumu starpkultūru dialoga veicināšanā, paplašinās jauno Latvijas mākslinieku redzesloku. Izstāde atklāta Rīgas geto muzeja telpās 2015.g. 19. novembrī.
Projekta “450 gadus kopā. Ebreju kultūra Latvijas vidē-māksla, muzika, izglītība” Nr.EEZLV04/GSKA/2013/02 īstenošanas periods ir 01.01.2015.-31.12.2015. Projekts tiek īstenots, izmantojot 65 677 EUR piešķīrumu no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas ar EEZ finanšu instrumenta starpniecību. Projekta kopējās izmaksas ir 89 117 EUR, valsts līdzfinansējums 11 590 EUR, biedrības „Šamir” līdzfinansējums 11 850 EUR.Projekta galvenās aktivitātes ir četru izstāžu rīkošana Latvijā un Norvēģijā, klezmeru (ebreju tautas mūzikas) grupas koncerts Rīgā un starptautisks bērnu zīmējumu konkurss un izstāde.
Izstāde “Ebreji Norvēģijā un Latvijā. Negaidītās krustceles” tiks atklāta projektā “450 gadus kopa ebreju kultura Latvijas vidē-māksla, muzika, izglītība” Nr.EEZLV04/GSKA/2013/02 ietvaros Rīgas geto muzejā 2015.g. 13. oktobrī, 16:00. Izstāde “Ebreji Norvēģijā un Latvijā. Negaidītās krustceles” aplūko aizraujošu vēstures nodaļu par ebrejiem Eiropā, stāstot par ebreju imigrantiem, kas ieradās Norvēģijā no 1851. gada līdz Otrajam pasaules karam, izmantojot tekstus un fotogrāfijas no personīgiem albumiem un arhīviem. Izstāde tika atklāta Oslo Ebreju muzejā 2001. gadā, un pēc tam tika izrādīta kā ceļojošā izstāde 90 Norvēģijas Valsts bibliotēkās no 2001. līdz 2004. gadam. 2003. gada janvārī lielākā izstādes versija angļu valodā tika atklāta Skandināvijas namā Ņujorkā, vēlāk tā ceļoja pa ASV un Kanādu, nokļūstot deviņos ebreju un norvēģu-amerikāņu muzejos un kultūras centros. Līdzīgu izstādes versiju 2009. gadā izrādīja arī Beithatfutsotā (Beit Hatfutsot) Telavivā.
Izstādes tēmas:
1. Ievads
2. Henriks Vergelands (Henrik Wergeland) un 2. pants/Pirmais imigrācijas vilnis 1852-1880
3. Otrais imigrācijas vilnis 1881-1920
4. Gadsimta ģimene – imigranta stāsts
5. Pelnot iztiku
6. Reliģiskā dzīve
7. Kultūra un organizācijas
8. Ebreju dzīve visā Norvēģijā
9. Antisemītisms un Norvēģijas sabiedriskā sfēra, 1851-1945
10. Morics Rabinovičs (Moritz Rabinowitz) – tumšo laiku humānists
11. Norvēģijas ebreju vajāšanas un slepkavības 1940-1945
12. Epilogs
Izstādes atklāšana notiks kopā ar semināru par ebreju vēsturi Latvijā un Norvēģijā, ko vadīs Oslo Ebreju muzeja direktors Dr. Sidsels Levins (Dr. Sidsel Levin).Seminārs par Norvēģijas ebreju kultūru muzeja telpās un OEM vadītāja, Dr. Sidsela Levina atklātā lekcija-diskusija: „Iecietība un starpkultūru dialogs Norvēģijā” atklās jaunajiem zinātniekiem un Latvijas Universitātes studentiem iepriekš nezināmas vēstures tēmas par šīm valstīm, pievērsīs viņu uzmanību izstādei, piedāvās tēmas turpmākiem pētījumiem un LU sadarbībai ar ОЕМ un citām Norvēģijas organizācijām, tādējādi radot ilglaicīgu šīs aktivitātes rezultātu. Tāpat šīs lekcijas mērķis ir stimulēt starpkultūru dialogu un iecietību jauno zinātnes un kultūras darbinieku vidū.
Projekta “450 gadus kopā. Ebreju kultūra Latvijas vidē-māksla, muzika, izglītība” Nr.EEZLV04/GSKA/2013/02 īstenošanas periods ir 01.01.2015.-31.12.2015. Projekts tiek īstenots, izmantojot 65 677 EUR piešķīrumu no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas ar EEZ finanšu instrumenta starpniecību. Projekta kopējās izmaksas ir 89 117 EUR, valsts līdzfinansējums 11 590 EUR, biedrības „Šamir” līdzfinansējums 11 850 EUR. Projekta galvenās aktivitātes ir četru izstāžu rīkošana Latvijā un Norvēģijā, klezmeru (ebreju tautas mūzikas) grupas koncerts Rīgā un starptautisks bērnu zīmējumu konkurss un izstāde.
Izstāde „Ebreji Latvijā” tiks prezentēta 2015.g. 20. oktobrī Oslo Ebreju muzejā, projektā “450 gadus kopa ebreju kultura Latvijas vidē-māksla, muzika, izglītība” Nr.EEZLV04/GSKA/2013/02 ietvaros. Izstāde tiks atklata galerijā Blank Space Oslo www.blankspaceoslo.com 2015.g. 20.-28. decembrī. Izstāde atspoguļos ebreju nacionālās minoritātes veiksmīgo integrāciju starpkaru Latvijā un to iesaistīšanos aktīvā sabiedrības dzīvē, parādot ebreju kultūras dzīvi Latvijā – t.sk. skolas un lūgšanu namus, sinagogas, to rabīnus un slavenus ebreju cilvēkus, kas bija ne tikai izcili arhitekti, inženieri, ārsti, skulptori utt., bet arī pārstāvēja ebrejus Latvijas parlamentā – Saeimā.
Izstāde arī parāda ebreju tautas likteni totalitāro režīmu laikā Otrā pasaules karā Latvijā – Holokaustu, Rīgas geto izveidošanu, koncentrācijas nometnes un masu iznīcināšanas vietu fotogrāfijas. Izstāde sastāvēs no diviem tematiskiem blokiem – „Ebreju vēsture Latvijā līdz Otrajam pasaules karam” un „Ebreju vēsture Latvijā Otrā pasaules kara laikā”.
„Ebreju vēsture Latvijā līdz Otrajam pasaules karam”:
1. Latvijas valsts izveidošanās, ebreju loma tajā – ebreju politiķi, viņu iesaiste Saeimā, Satversmes sapulcē, cīņa par minoritāšu tiesībām, ebreju kopienas sašķeltība, ebreju dalība valsts pārvaldē, viņu loma valsts attīstībā – izcilie cilvēki.
2. Ebreji Latvijas armijā.
3. Ebreju kopienas Latvijas pilsētās.
4. Ebreju izceļošana no Latvijas.
„Ebreju vēsture Latvijā Otrā pasaules kara laikā”:
1. Rīgas geto shēma, karte, informācija par to, kad tas tika izveidots, fotogrāfijas no tiem laikiem, mūsdienu fotogrāfijas.
2. Holokausts.
3. Ebreju glābšana – Žanis Lipke un citi.
Seminārs par Latvijas ebreju vēsturi un kultūrunotiks 2015.g. 20. oktobrī plkst. 18:00 Oslo Ebreju muzejā (Norvēģija).
Projekta “450 gadus kopa ebreju kultura Latvijas vidē-māksla, muzika, izglītība” Nr.EEZLV04/GSKA/2013/02 īstenošanas periods ir 01.01.2015.-31.12.2015. Projekts tiek īstenots, izmantojot 65 677 EUR piešķīrumu no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas ar EEZ finanšu instrumenta starpniecību. Projekta kopējās izmaksas ir 89 117 EUR, valsts līdzfinansējums 11 590 EUR, biedrības „Šamir” līdzfinansējums 11 850 EUR.Projekta galvenās aktivitātes ir četru izstāžu rīkošana Latvijā un Norvēģijā, klezmeru (ebreju tautas mūzikas) grupas koncerts Rīgā un starptautisks bērnu zīmējumu konkurss un izstāde.
26. novembrī klubā “Music Factory A Nice Place”, Citadeles iela 2, projektā “450 gadus kopā ebreju kultūra Latvijas vidē-māksla, mūzika, izglītība” Nr.EEZLV04/GSKA/2013/02 ietvaros, notika klezmer-grupas “Urban Tunnels” koncerts.
Urban Tunélls” ir viens no ļoti nedaudzajiem norvēģu klezmeru ansambļiem. Koncertu un ierakstu recenzenti piemin viņu virtuozitāti, radošumu, spontanitāti un to konsekvenci kā lielisku dzīvo priekšnesumu. Visā savas karjeras laikā viņu uzmanības centrā ir prezentēt Austrumeiropas ebreju tautas mūziku inovatīvos un netradicionālos veidos. Ar dziļu cieņu pret klezmeru tradīcijām viņi modernizē klezmeru žanru ar improvizācijām, radošām kompozīcijām, citu mūzikas stilu impulsiem un – ne mazāk svarīgi – ar viņu virtuozitāti un spilgtajiem priekšnesumiem.
Ansamblis ir koncertējis ASV, Krievijā, Serbijā, Nīderlandē, Vācijā un Skandināvijas valstīs. Viņi līdz šim ir izlaiduši divus ierakstus ar tradicionālo klezmeru materiālu, kā arī remix-albumu, kur DJ un elektroniskās mūzikas māksliniekam DJ Kohib tika atļauts spēlēt ar ansambļa oriģināliem ierakstiem.Viņu koncerts 7. Ebreju kultūras festivāla ietvaros Latvijā piesaistīs Latvijas apmeklētāju uzmanību ebreju kultūras bagātībai, nostiprinās kultūras saites starp Latviju un Norvēģiju, nodrošinās kultūras darbinieku mobilitāti, jaunu, aktīvu, izglītotu Latvijas iedzīvotāju uzmanību, visbeidzot kļūs par spožu notikumu Latvijas kultūras dzīvē.
Projekta “450 gadus kopa ebreju kultura Latvijas vidē-māksla, muzika, izglītība” Nr.EEZLV04/GSKA/2013/02 īstenošanas periods ir 01.01.2015.-31.12.2015. Projekts tiek īstenots, izmantojot 65 677 EUR piešķīrumu no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas ar EEZ finanšu instrumenta starpniecību. Projekta kopējās izmaksas ir 89 117 EUR, valsts līdzfinansējums 11 590 EUR, biedrības „Šamir” līdzfinansējums 11 850 EUR.Projekta galvenās aktivitātes ir četru izstāžu rīkošana Latvijā un Norvēģijā, klezmeru (ebreju tautas mūzikas) grupas koncerts Rīgā un starptautisks bērnu zīmējumu konkurss un izstāde.
Вiedrība “Šamir” un Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejs aicina Jūs apmeklēt mākslinieces Silvijas Levensones izstādi “Pazaudēta Identitāte”. Izstāde atklās 9. septembrī un ilgs līdz 27. septembrim. Izstāde ir veltīta militarizācijas problēmai.
Silvia Levenson rakstīja:
“Es biju daļa no paaudzes, kas cīnījās, lai mainītu netaisnīgu sabiedrību, kurā mijās militārā diktatūra un pilsoniskā īslaicīga valdība.
1976.gada martā militārie īstenoja savu pēdējo un asiņaināku apvērsumu. Man bija 19 gadi un tajā gadā, augustā, piedzima mana meita Natālija.
Viņa ir viena vecumā ar citiem jauniešiem, kuru identitāte nozaga militāristi.
Ieslodzītās grūtnieces tika nogalinātas pēc dzemdībām ar nebijušu nežēlību. Jaundzimušie tika nelikumīgi atdoti adoptācijai. Projektā “Pazaudētā Identitāte” es pētīju šo bērnu mantojumu, kas viņiem ir palicis no sākotnējās ģimenes un sabiedrības.
Tas, kas noticis šajos gados, mainīja manu dzīvi un dzīvi lielākai daļai tās paaudzes argentīniešu. Tas arī iedvesmoja manu mākslas darbu.
Liela daļa no mana darba ir “jaunatklāsme” jeb velme parādīt to, kas parasti ir noslēpts. Es izmantoju stiklu, lai pārstāvētu šo metaforu.
“Pazaudēta Identitātē” es parādīju 116 stikla apģērba figūras, kas reprezentē tos “gadījumus”, kurus atrisināja Plaza de Mayo (Maija laukums)
Bērnu apģērbs, kas izgatavots no stikla, atspoguļo atgūto identitāti; metāla krēsls norāda tukšo telpu, kas gaida, lai būtu piepildīta. Tāpat kā šūpoles ar stikla kurpēm atklāj laikā un telpā sastīvējušo trūkumu.
Lai gan tie pazudušie bērni tagad jau ir pieauguši cilvēki, savā darbā es runāju par bērniem, zīdaiņiem. Tajā periodā viņi bija piesavināti, un tieši to es cenšos dziedēt.
Rietumu sabiedrība piedāvā mums “vienīgo pareizo” modeli par laimi, vecumu un sāpēm, un veci cilvēki pamazām kļūst neredzami.
Šajā pašā sabiedrībā vecmāmiņas Plaza de Mayo (Maija laukums) ievieš inovatīvu faktoru, nosakot mazbērniem to identitāti, un ar savu darbu viņi cenšas atjaunot patiesību.
Lai atgūtu identitāti, kas tika liegta katram mazbērnam, ir veids, kā dziedēt un atjaunot mūsu sabiedrību, un kā māksliniecei, es izpētīšu piemiņas, patiesības un taisnīguma procesu.
Šī instalācija jau bija prezentēta ASV Universitātē Muzejā Vašingtonā, Argentīnas Konsulātā Barselonā, “Galerie Argenttina” Parīzē un 2016.gadā tā tiks izstādīta Murano Stikla Muzejā Itālijā un Bullseye projektā, Portlandā, ASV.”
Izstādes atklāšana notiks 9. septembrī plkst 14:00, Maskavas ielā 14a (Rīgas geto muzejs).
Holokausta upurus pieminot, mēs organizējam maršu „Dzīvo gājiens” 2015. g. 03. jūlijs, plkst. 10:00 Vecā Ebreju kapsētā, Līksnas 2/4 (Ebreju un Lomonosova ielu stūris).
Unikālā izstāde "Austrumos no Aušvices. Holokausts Centrālajā un Austrumeiropā" Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejā līdz 2015.g. septembrim. SS un vermahta kartes atbilstošā vēsturiskā kontekstā. Autors Harrie Teunissen (Holande). Esiet laipni gaidīti!
Projektā “450 gadus kopa ebreju kultura Latvijas vidē-māksla, muzika, izglītība” Nr.EEZLV04/GSKA/2013/02 ietvaros, 2015.g. 26. maijā – 29. jūnijā Rīgas geto muzejā (Maskavas ielā 14a) tika atklāta latviešu mākslinieka Josifa Kuzkovska. Izstādē tiks prezentēti 50 darbi no Izraēlas mākslas muzeja kolekcijas. Izstāde ir atklāta līdz 2015.g. 29. jūnijam. Josifs Kuskovskis (dzim. 1902. gadā Baltkrievijā, Mogiļevā – miris 1970. gada 4. janvārī, Izraēlā, Telavivā), gleznotājs, kino mākslinieks, grafiķis. Apmeklējis hederu. Neilgu laiku ir strādājis par krāsotāju izkārtņu meistardarbnīcā. Pirmā pasaules kara dalībnieks. 1918. gadā kā brīvprātīgais iestājās Sarkanajā armijā. Pēc demobilizācijas dzīvoja Kijevā. 1927. gadā mācījās Aša glezniecības darbnīcā, 1927. gadā iestājās Kijevas Mākslas Universitātē.
No 1929. gada līdz 1939. gadam strādāja Kijevas Dovženko kinostudijā. 1938. gadā uzgleznojis pirmās pazīstamās gleznas – „Tikšanās ar ebreju kolhoza ebreju agronomu”, „Sacensības kolhozā”. 1941. gadā šī glezna, tāpat kā pārejās, tika izstādītas personālizstādē Kijevas Mākslas namā. 1941. gadā visas izstādes gleznas nodega Kijevas apšaudes laikā. 1941. gadā tika evakuēts uz Uzbekistānu. 1943. gadā tika organizēta personālizstāde Ferganas mākslas muzejā: „Priecīgās ziņas”, „Čajhanā”, „Dziedāšana ar šķīvjiem”, „Šahirizāda”. „Ubagi”,„Partizāni”, „Frarhadstroj”, portreti, zīmējumi. 1945. gadā Taškentā notika mākslas personālizstāde par kara tēmu: „Akcija”-„Ja es viņu aizmirsīšu”,-„Babi Yar”-„Pēdējā ceļā”-„Fašisma upuru piemiņai” (šis ir vienas gleznas nosaukums), „Nošaušana”. 1945. gadā pārcēlās uz Rīgu, kur pabeidza gleznu „Babi Yar”. Rīgā veidojis krāsaino pano „Sveicu ar uzvaru”.
No 1951. gada pildījis Latvijas muzeja un Mākslinieku savienības Maskavas nodaļas pasūtījumus par Ļeņina tēmu gleznās „Būda plūdos”, „Ļeņina epopeja ar sarkanajiem Latvijas strēlniekiem”, kā arī, veidojis Staļina un Ļeņina portretus četros stāvos augstceltnei. 1950. gadā radījis „Pavasara vējus”, 1951. gadā – “Mūsu laiku varoni”, 1953. gadā – „Veco cietoksni”, 1954. gadā „Sevastopoles stāstus”, 1956. gadā „Darba liesmas”, 1958. gadā „Staigāšanu pa mokām”, 1959. gadā „Tamanes gājienu”, 1960. gadā „Noveli par īsto cilvēku”, 1962.–1963. gadā – „Vētru dzimšanu”, 1967 – 1968. gadā „Dziļo aizmuguri”, 1968.–1969. gadā „Zilo kladi”, bet 1969. gadā „Pulka dēlu”. Sešdesmitajos gados pievienojās cīņai ar padomju varu par tiesībām iemūžināt ebreju piemiņu Rumbulas mežā. 1964. gadā Latvijas Valsts mākslas muzejā notika pirmā lielā I. Kuskovska personālizstāde Latvijas PSR. Tika izstādītas gleznas „Pēdējais ceļš”, „Vecais namiņš”.
1965. gadā pēc Kauņas IX forta apmeklēšanas tika uzgleznota glezna „Mēs dzīvosim”. 1965. gadā notika izstāde Jēkabpilī, 1966. gadā – Daugavpilī, kur tika eksponēti Žaņa un Johannas Lipkes portreti un „Sulamif”. 1967. gadā notika mākslinieka izstāde „VEF” kultūras pilī. 1967. gadā radījis sekojošas gleznas; „Tranzistors” (linogravīrā), „Dāvids un Goliāts” (pasteļos), „Pamāte”. Radījis linogravīras par ebreju tēmu „Mēs dzīvosim”, „Hava Nagila” (otrā glabājas muzejā „Ebreji Daugavpilī un Latgalē”. Mākslinieks to uzdāvināja Z. Jakobam). 1969. gadā izstāde Rīgas Virsnieku namā. 1969. gada beigās emigrēja uz Izraēlu, kur radīja pasteli „Simhat Tora Kfar Habadā”, ka arī par populāru kļuvušu plakātu „Atbrīvo manu tautu”, gleznu „Pēdējā ceļā”, kas izdaiļoja Knesetu, gleznotāja portretus, plakātus.
Projekta “450 gadus kopa ebreju kultura Latvijas vidē-māksla, muzika, izglītība” Nr.EEZLV04/GSKA/2013/02 īstenošanas periods ir 01.01.2015.-31.12.2015. Projekts tiek īstenots, izmantojot 65 677 EUR piešķīrumu no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas ar EEZ finanšu instrumenta starpniecību. Projekta kopējās izmaksas ir 89 117 EUR, valsts līdzfinansējums 11 590 EUR, biedrības „Šamir” līdzfinansējums 11 850 EUR.Projekta galvenās aktivitātes ir četru izstāžu rīkošana Latvijā un Norvēģijā, klezmeru (ebreju tautas mūzikas) grupas koncerts Rīgā un starptautisks bērnu zīmējumu konkurss un izstāde.
Aicinām apmeklēt vācu mākslinieces Dagmar Kalje izstāde “Divas dienas ziemā” Rīgas geto muzejā (Maskavas 14a) 14.05.2015 plkts. 14:00. Speciāli Rīgai veltītajā darbā Dagmar Kalje atteicās no pievilcīgās gleznu prezentācijas uz sienām.
Daudzu gadu garumā Dagmar Kalje nodarbojas ar Vācijas jaunāko vēsturi (pēta Vācijas jaunāko vēsturi). Savos daudzos projektos viņa vaino VDR tās izdarītajos noziegumos – tādos kā uguns atklāšana uz robežas, piespiedu pārcelšanās, patvaļīgie aresti un cilvēku novērošana.
Starptautiskā digitālo mākslu un zinātnes akadēmija ir izraudzījusi Rīgas Geto un Latvijas Holokausta Muzeja virtuālo vietni Webby Award nominācijai. Webby Award ir viena no prestižākajām balvām internetā!
Lūdzu, balsojiet par Rīgas Geto Muzeja virtuālo vietni Webby Tautas Balss konkursā! To var izdarīt šeit:
Korijs Meklauds sniegs lekciju par Rīgas Geto Muzeja tīmekļa lapas izveidošanas radošo procesu 2015. gada 11. martā plkst. 12:00 Latvijas Nacionālās Bibliotēkas 11. stāvā.
Esam pieslēguši SMS ziedojumu iespēju Rīgas Geto muzejam! Visiem kam, ir Mobility.lv konts, vienkārši jāsūta šāda īsziņa:
PAY X RGM uz numuru 1859, kur X ir ziedojuma summa.
Piemēram, lai ziedotu 10 eur, jāsūta: PAY 10 RGM
Maksimāla ziedojumu summa ar sms – 150 eiro.
PALDIES JUMS!
Arī līdz mums ir nokļuvis vējš, kas Rīgā nogāza ne vienu vien koku. Bet mums vējš nojauca vienu daļu muzeja jumta (vairākas tonnas!!!) jumts faktiski tika nopūsts … paldies Dievam viss beidzās bez cilvēku upuriem! Rezultātā tika pilnīgi appludināta bērnu studija un mūsu izdoto gramātu glabātuve!!
Atbrauca ugunsdzēsēji un novāca nokārušos jumta atlikušo daļu. Mēs atradām strādniekus – tie tagad velk pāri jumtam plēvi, bet šis risinājums der maksimāli 1 – 2 dienas, bet rīt atkal sola lietu…
Mēs vēršamies pie jebkuras organizācijas vai cilvēka, kuram ir iespēja palīdzēt muzejam: mums ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, un tas nozīmē, ka ja Jūs ziedosiet konkrētu summu muzeja jumta atjaunošanai, Jums tiks piešķirta nodokļu atlaide par šādu summu!
Mūsu rekvizīti:
Biedrība „Šamir” (Association „Shamir”)
Rīga, Stabu 63, LV-1011, Latvija
Reģ. N 40008083814
Bank: SEB banka
LV64UNLA0050020638195 – EUR
LV90UNLA0050020638212 – USD
S.W.I.F.T.:UNLALV2X
PayPal: rgm@rgm.lv
Tā nav, ka vienmēr viss ir slikti, visur ir sastopama harmonija. Uz visu ar muzeja ēkas jumta noraušanu saistīto notikumu fona, šajā nedēļā mums ir arī kāds nozīmīgs notikums, proti, 30 000. muzeja apmeklētājs jeb precīzāk apmeklētāji, jo tādi bija divi – tēvs Daniels Konvejs (Daniel Conway) ar meitu Seliju Konveju (Celia Conway) no Lielbritānijas (Manchester, England). Viņiem tā bija ieplānota vizīte Rīgā un mūsu muzejā, jo viņu vecmamma bija dzimusi Rīgā un aizbraukusi prom no šejienes uz Angliju 1890. gadā.
Kā dāvanu mūsu godalgotie apmeklētāji saņēma mūsu izdoto grāmatu un sertifikātu ar viņu vārdiem par iestādītu memoriālo koku Jeruzalemē.
25. augustā plkst 19:00 Latvijas Nacionālajā operā notiks koncerts par godu ebreju kalendārajam, jaunajam 5775. gadam. Ikgadējais biedrības „Šamir” un Rīgas geto muzeja rīkotais pasākums šogad notiks jau 6. reizi. Koncertā uzstāsies pasaulslaveni kantori – liturģisko dziesmu mākslinieki – Kolins Šahats (Izraēla) un Jēkabs Motcens (ASV), vadošais Izraēlas Jaunās operas solists Jotams Koens. Īpašais pasākuma viesis – liriskais tenors no Izraēlas – Telmans Guževskis, kas ir mācījies pie diženā Karlo Bergonci, visspilgtākais savas paaudzes operas dziedoņu pārstāvis, uzvedumu dalībnieks Karaliskajā Alberta zālē, Izraēlas Jaunajā operā, Anglijas Jauniešu operā. Pie diriģenta pults – muzikants un komponists – maestro Eli Jaffe (Izraēla). Koncerta vadītājs – Juris Kalniņš.
Programmā ebreju liturģiskas melodijas, operu ārijas un tautas mūzika kopā ar operas simfonisko orķestri.
Biļetes www.bilesuserviss.lv
Informācija project@shamir.lv vai http://www.shamir.lv
Dārgie draugi un kolēģi,
Š.g. 4.jūlijā Rīgā notiks piemiņas pasākums „Dzīvo gājiens – 2014”. Sākums Vecā ebreju kapsētā, Līksnas ielā 2/4 plkst. 9:45. Sīkāka informācija:
Dzīvo gājiens – 2014.
Būsiet laipni gaidīti! Pārsūtiet šo informāciju arī saviem draugiem.
Iemūžināsim šo piemiņu kopā!
Rietumeiropas ebreju piemiņas sienas un izstādes „3000 likteņu. Ebreju deportācijas no Terezienštates geto uz Rīgu, 1942” atklāšana notiks 2014.g. 8. maijā plkst. 16:00 Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejā (Rīga, Maskavas iela 14a).
Otrā pasaules kara laikā uz Latviju tika deportēti un iznīcināti 25 000 ebreju no Vācijas, Austrijas, Ungārijas un Čehijas. Tajā skaitā bija 3000 cilvēku no Terezienštates geto.
Projekta mērķis ir iemūžināt vārdus. Līdzās vārdiem izstādē ir parādīti vairāk nekā 100 unikālu deportēto cilvēku pasu un ģimeņu fotogrāfijas, kā arī personīgie stāsti un dokumentālas filmas.
Rīgas geto muzejā tiek izveidots unikāls memoriāls katram no 100 000 Latvijas un Rietumeiropas ebrejiem, kas gāja bojā holokaustā Latvijā.
Izstāde apskatāma Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejā, Maskavas ielā 14a.
08.05.2014. – 01.10.2014
Sv. – Piekt.: 10.00 – 18.00
Rīgas geto muzejs sācis jaunu projektu “Ebreju simbolu laukums” — ebreju burti un citi simboli. Skulptūru autors ir pazīstamais latviešu tēlnieks Edgars Kvjatkovskis. Skulptūras ir no cieta ozolkoka, katras skulptūras augstums aptuveni 1,2 m. Projektu plānots pabeigt līdz 2014. g. vasarai. Būsim pateicīgi par Jūsu atbalstu projektam.
Biedrība Šamir
Stabu 63, Rīga
Reg.Nr.40008083814
SEB banka
IBAN LV14UNLA0050020628231-EUR; LV90UNLA0050020638212-USD
Aušvica ir galvenais Holokausta simbols. Tā bije ne vienkārši nometne, bet nāves fabrika. Pēc Otrā pasaules kara izdzīvojušo, galvenokārt, asimilēto „rietumu ebreju” atmiņas lēnām ienāca sabiedrības apziņā. Tomēr Aušvica kā simbols izslēdz lielu Holokausta upuru grupu: galvenokārt jidišā runājošos „austrumu ebrejus” no Polijas, Lietuvas, Latvijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Bijušajās komunisma valstīs ilgu laiku bija liegts ebrejus izdalīt kā atsevišķu upuru grupu. Tādējādi Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejs plāno izveidot izstādi, kurā ar attiecīgā perioda kartēm tiek parādīts, kas notika ar ebrejiem „Austrumos no Aušvicas”.
Būsim pateicīgi par Jūsu atbalstu projektam.
Biedrība Šamir
Stabu 63, Rīga
Reg.Nr.40008083814
SEB banka
IBAN LV14UNLA0050020628231-EUR; LV90UNLA0050020638212-USD
2014. gads ir nozīmīgs mūsu valsts militāri politiskajā vēsturē – šogad aprit 95 gadi kopš Latvijas armijas dibināšanas. Par sava valstiskuma tapšanu mums jāpateicas tieši Latvijas armijas karavīriem, kuri Brīvības cīņu (1918.-1920.g.) laikā spēja atbrīvot mūsu zemi no visiem ienaidniekiem.
Biedrības „Šamir” sadarbībā ar partneriem ir izdevusi Latvijas Brīvības cīņu (1918-1920) piemiņas vietu karti un ceļvedi. Karte un ceļvedis ir sagatavots četrās valodās: latviešu, angļu, vācu un krievu. Kartē attēlotas visas piemiņas vietas (kopskaitā – 91), kā arī kartes ar Latvijas Brīvības cīņu attīstības 5 posmiem. Bukletā iekļauti sīkāki piemiņas vietu apraksti, pieminekļu fotogrāfijas un lielāka mēroga topoloģiskās kartes fragmenti, ērtākai nokļūšanai līdz piemineklim.
Kartes un ceļveža komplekts maksā 15 EUR. Pieejams – Rīgas geto muzejā (Maskavas iela 14a).
Projekta realizācijas gaitā tika secināts, ka nepieciešams aktīvāk piesaistīt Latvijas skolu jaunatni, lai padziļinātu jauniešu zināšanas par Brīvības cīņu nozīmi Latvijas vēsturē. Tādēļ tika izgatavotas papildus 1000 Latvijas Brīvības cīņu kartes, kuras tiks izdalītas visām Latvijas skolām. Papildus tam tiek gatavots skolēnu konkursa nolikums „TĒVZEMES BRĪVĪBAI UN NEATKARĪBAI: skolēnu radošie darbi par Latvijas Brīvības cīņu 1918.-1920.g. piemiņas vietām”. Sīkāka informācija sekos.
Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejs sadarbībā ar biedrību „Šamir” un Baltijas Starptautisko tolerances centru veido izstādi, kas būs veltīta ebreju karavīriem Latvijas armijā. Sirsnīgi aicinām visus, kuru ebreju radinieki dienēja Latvijas armijā un piedalījās Latvijas Brīvības cīņās, iesūtīt viņu fotogrāfijas (ar informāciju par tajā attēloto cilvēku). Visas iesūtītās fotogrāfijas tiks iekļautas izstādē „Aizmirstie karavīri – ebreji Latvijas armijā 1918 – 1940”. Lūgums iesniegt fotogrāfijas vai to kopijas personīgi Rīgas geto muzejā (Maskavas ielā 14a) vai pa e-pastu: project@shamir.lv. Sīkāka informācija: +371-67791783.
Kopīgiem spēkiem neļausim vēstures faktiem nokļūt aizmirstībā. Mūžam gaišai Latvijas armijas karavīru piemiņai.
Skat. fotogrāfijā: Latvijas Republikas armijas karavīra fotogrāfijas no 1930.gadiem, kuras Rīgas geto muzejam iesniedza Māris Goldmanis. Pirmajā bildē no kreisās puses – Leizers Binders, kurš bija M. Goldmaņa vecvectēvs. Otrajā fotogrāfijā pirmais no labās puses – Leizers Binders Latvijas armijas uniformā, viņam priekšā sēž viņa tēvs. Leizers Binders bija rados Triju Zvaigžņu ordenim izvirzītajam Jāzepam Binderam.
2015. gada maijā Rīgā notiks trešā starptautiskā konference „Holokausta muzeji un piemiņas vietas postkomunistiskās valstīs – izaicinājumi un iespējas”. Konferences mērķis ir uzsvērt Holokausta piemiņas svarīgumu Eiropas valstīs un sekmēt Holokausta pasniegšanu.
Galvenās tēmas:
• Holokausta memorializācija postkomunisma valstīs
• Holokausta vēstures pasniegšana kā viena no muzeju aktivitātēm
• Ebreju piespiedu darbs Holokausta laikā
• Ebreji no Reiha un protektorāta, kas tika deportēti uz Austrumeiropu iznīcināšanai
• Romu (čigānu) liktenis Holokausta laikā
Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2015. gada 10 februāris. Aicinām iesūtīt Jūsu pieteikumu tēmas, to kopsavilkumu (ne vairāk kā 500 vārdi), norādot Jūsu vārdu un uzvārdu, zinātnisko grādu, amatu, adresi uz e-pastu: project@shamir.lv. Konferences darba valodas ir angļu un krievu. Pieteikumus un prezentācijas var veikt kādā no divām valodām.
Plānojam pēc konferences nopublicēt rakstu krājumu. Plašāka informācija un reģistrācija: project@shamir.lv, 371-67791784. Uz drīzu tikšanos Rīgā!
Rīgas geto muzejā tika pabeigta piemiņas siena ar 25 000 Rietumu ebreju vārdiem, kas tika ievesti Latvijā Holokausta laikā. Rīgas geto muzejā ir piemiņas siena ar vairāk nekā 100 000 ebreju vārdiem.
В музее Рижского гетто закончена стена памяти 25 000 западноевропейских евреев, привезенных в Ригу на уничтожение во время Холокоста. На данный момент в музее перечислены имена более 100 000 погибших евреев.
Construction of the memorial wall to 25 000 Western European Jews, who were deported to Riga to death was completed in Riga Ghetto museum. Now names of more than 100 000 perished Jews are commemorated in the museum.
Установлены памятные таблички: „1941. gada jūnijs – jūlijs: TIEM, KAS AIZGĀJA UN NEATGRIEZĀS” (на русском: «Июнь – июль, 1941-го: Для тех, кто ушли и не вернулись») Цель деятельности общества «Шамир» и музея Рижского гетто – сохранение и развитие этнической идентичности евреев в Латвии, изучение, популяризация и презентация культурного и исторического наследия, содействие интеграции и толерантности, пресечение всякой дискриминации, а также развитие межкультурного диалога и этнического согласия. Все наши действия и проекты направлены на развитие среды толерантного и демократического государства в европейском маштабе. Этот проект о памятных табличках является лишь одним из многих.
В рамках этого пилотпроекта в 2013 г. в двух городах Латвии – в Даугавписле и Бауске – были помянуты жертвы сталинизма и нацизма. Были составлены списки имён людей, депортированных и пострадавших от Холокоста в июне – июле 1941-го г., а также списки тех домов, откуда эти люди были вывезены. Далее последовала установка памятных табличек. На стенах тех домов, которые сохранились или на месте которых построены новые здания, были прикреплены памятные таблички с надписью на латышском и английском языках: „1941. gada jūnijs – jūlijs: TIEM, KAS AIZGĀJA UN NEATGRIEZĀS. June – July, 1941: TO THOSE WHO NEVER CAME BACK” (на русском: «Июнь – июль, 1941-го: Для тех, кто ушли и не вернулись»). Вся информация, собранная в рамках данного проекта, размещена на странице музея Рижского гетто и Холокоста в Латвии (подробнее см. www.rgm.lv).
Выражаем искреннюю благодарность Даугавпилсской и Бауской городским думам за соучастие в проекте. Проект реализован при поддержки агенства EACEA (Education, Audiovisual and Culture Executive Agency).
Общими усилиями не позволим историческим фактам исчезнуть из памяти. Посвящается светлой памяти жителям Даугавпилса и Бауски.
раввин, Dr. Менахем Баркахан
председатель правления еврейской религиозной общины и общества Риги и Латвии «Шамир»
и музея Рижского гетто и Холокоста в Латвии
BAUSKA list of the Holocaust victimsBAUSKA list of Stalinism victimsDaugavpils list of the Holocaust victims 2Daugavpils list of the addresses of Daugavpils ghetto former prisonersDaugavpils list of Stalinism victims
Info: http://www.bauska.lv/i.php?id=&news=2474
Aicinām piedalīties piemiņas pasākumā „Katram bērnam ir vārds”, kas tiek rīkots jau ceturto gadu pēc kārtas un ir veltīts Holokaustā bojāgājušajiem bērniem no Latvijas un Eiropas, kas kopā ar vecākiem tika iznīcināti Latvijas teritorijā.
Gaidīsim Jūs š.g. 22.oktobrī laika periodā no plkst. 12:00-16:00 Rīgas geto muzejā (Maskavas iela 14a).
Pasākuma dalībniekiem būs iespēja publiski nolasīt 16 000 ebreju bērnu vārdus, kas gāja bojā Holokaustā Latvijā. Visi mazie pasākuma dalībnieki varēs iesaistīties radošās studijas “Perspektivart” aktivitātēs un konkursos. Savukārt bērni no Rīgas speciālās internātskolas nodemonstrēs bērnu ludziņu angļu valodā. Papildus tam pasākuma dalībnieki varēs dodies ekskursijā pa Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzeju un noskatīties dokumentālu filmu “Geto stāsti. Rīga” (2013.g.).
Katrs bērns ir pelnījis uzmanību! Un katrs bērns ir pelnījis, lai viņa vārds netiktu aizmirsts!
Sīkāka informācija: www.shamir.lv (http://www.shamir.lv/lv/item/205-_katram_bernam_ir_vards.html), project@shamir.lv, +371-67791784
Būsiet laipni gaidīti!
Š.g. 30.jūnijā Rīgā notiks tradicionāls pasākums „Dzīvo gājiens”, kas ir veltīts nogalināto ebreju – Latvijas un Eiropas pilsoņu piemiņai. Sākums Vecā ebreju kapsētā, Līksnas ielā 2/4 plkst. 10:45. Vēlāk pasākuma dalībnieki dosies piemiņas gājienā no Vecās ebreju kapsētas līdz Lielās Horālās Sinagogas memoriālam Gogoļa ielā. Iemūžināsim šo piemiņu kopā! Projektu līdzfinansē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programma.
Š.g. 30.jūnijā Rīgā notiks tradicionāls pasākums „Dzīvo gājiens”, kas ir veltīts nogalināto ebreju – Latvijas un Eiropas pilsoņu piemiņai. Sākums Vecā ebreju kapsētā, Līksnas ielā 2/4 plkst. 10:45. Vēlāk pasākuma dalībnieki dosies piemiņas gājienā no Vecās ebreju kapsētas līdz Lielās Horālās Sinagogas memoriālam Gogoļa ielā. Iemūžināsim šo piemiņu kopā! Projektu līdzfinansē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programma.
Šeit apkopota Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzeja apmeklētāju statistika 2011. un 2012. gadā (regulāra apmeklētāju uzskaite tika uzsākta 2011. gada februārī). Tabulās apskatāms apmeklētāju sadalījums pa mēnešiem un valstīm, no kurienes tie ieradušies.
Statistics
Cienījamie muzeja apmeklētāji!
Sakarā ar muzeja teritorijas rekonstrukciju daļa ekspozīcijas uz laiku tiek slēgta, tomēr pārējā muzeja ekspozīcija Jūs gaida! Esat laipni gaidīti!
Piedāvājam Jums aplūkot muzeja prezentāciju.
Hanna Rozentāles kundze apmeklēja muzeju 2012.g. 19. aprīlī. Rabīns Menahems Barkahans paradīja viņai muzeju un pastāstīja par muzeja attīstības plāniem, kā arī par Latvijas ebreju kopienas īpašībām.
Saglabājušās Rīgas geto mājas grāmatas kalpo par vērtīgu informācijas avotu. Šie dokumenti satur informāciju par personām un viņu ģimenes locekļiem, kas tika piereģistrēti attiecīgajā mājā, ieskaitot ziņas par šo cilvēku vecumu, dzimšanas vietu, nodarbošanos un reizēm arī ziņas par turpmāko dzīvesvietu.
Mājas grāmatu ierakstu izpēte ir ļoti darbietilpīgs uzdevums, bet neskatoties uz to Ziemeļvalstu ģimnāzijas bioloģijas skolotāja Tamāra Zitcere uzņēmās realizēt šo pēc sava apjoma un satura unikālo izpēti par Holokaustu Rīgā.
Reiz Rīgas geto tika atdalīts ar dzeloņdrāti no pārējās pilsētas un periodā no 1941.-1943. gadam kalpoja par apmešanās vietu 29 602 ebrejiem, kuri tika izraidīti no saviem dzīvokļiem.
Kopumā T. Zitcere izskatīja un izpētīja Latvijas Valsts vēstures arhīvā 346 Rīgas māju mājas grāmatas (tai skaitā arī 68 saglabājušās Rīgas geto mājas grāmatas). Rīgas geto kopējais māju skaits bija 81. Izpētot un apkopojot šos informācijas avotus, tika izveidots saraksts ar 5764 ebreju – geto upuru vārdiem. Šajos sarakstos ir norādītas sekojošas ziņas – vārds un uzvārds (tēva vārds – ja tika norādīts), dzimšanas gads un vieta, pierakstīšanas un izrakstīšanas datums (kā arī vieta, uz kurieni cilvēks tika izrakstīts, ja tas tika norādīts).
Sastādīto geto upuru sarakstu turpmāk var papildināt pētot citu Rīgas ielu mājas grāmatu ierakstus, jo reizēm tajās tika norādīta konkrēta geto adrese, uz kurieni tika izrakstīta ebreju ģimene. Tādā veidā, pētot 1941. gada mājas grāmatu ierakstus, tika sastādīti ebreju iedzīvotāju saraksti, kuri dzīvoja Matīsa, Merķeļa un Stabu ielā.
Saraksti
Piemiņas pasākums „Katram bērnam ir vārds” notika 2011.g. 2. septembrī plkst. 12:00-16:00 Vērmaņa dārza estrādē, un bija veltīts 16 000 Holokaustā bojāgājušajiem bērniem no Latvijas un Eiropas, kas kopā ar vecākiem tika iznīcināti Latvijas teritorijā. Pasākuma laikā tika publiski nolasīts vārdu saraksts. Katrs bojāgājušais bērns ir pelnījis, lai viņa vārds netiek aizmirsts. Ikviens šī piemiņas pasākuma dalībnieks varēja uzkāpt uz skatuves Vērmaņa dārza estrādē un visiem klātesošajiem nolasīt šos vārdus. Pasākuma norisei septembrī ir īpaša nozīme: dienu pēc Zinības dienas, mēs pieminam tos, kam vairs netika dota iespēja kļūt par pirmklasnieku vai turpināt mācības; tos, kuru dzīves ceļš tika pārtraukts bērnībā.
Andris Bērziņš ir pirmais no Latvijas prezidentiem, kurš apmeklēja Rīgas geto muzeju. Vairāk nekā stundu valsts prezidents iepazinās ar muzeja ekspozīciju un sienu, uz kuras iemūžināti Holokausta laikā bojāgājušo ebreju vārdi.
Holokausta laikā Latvijā tika nogalināti ap 100 000 Latvijas un Rietumeiropas ebreji. Šo traģēdiju nedrīkst aizmirst. Tās piemiņai 2011. gadā 4. jūlijā Rīgā tiek organizēts piemiņas maršs „Dzīvo gājiens”. Rīgas un citu Latvijas pilsētas iedzīvotāji, kā arī Rietumeiropas, ASV un Izraēlas delegāciju dalībnieki dosies pa bijušā geto ielām no Vecās Ebreju kapsētas līdz memoriālam Lielās Horālās sinagogas vietā.
Sanāksme Veca Ebreju kapsētā (no Ebreju un Lomonosova ielas puses) 2010 g. 04. jūlijā plkst. 10:45.
Piemiņas mitiņā piedalās ASV, Krievijas, Izraēlas u.c. valstu un Eiropas ebreju organizāciju pārstāvji, kantors Boruhs Čauskins no Frankfurtes Lielās sinagogas un kora „Balsis” vīru grupa.
Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejs turpina Rīgas geto mājas rekonstrukciju. Māja, kas atradās Mazā Kalnā ielā 21, tika demontēta un tās konstrukcijas ir pārvestas uz muzeja ārējo teritoriju atjaunošanas darbu veikšanai. Jau uzbūvēts mājas karkass, ir iegādāti materiāli jumta stiprināšanai; esam atraduši vecus stiklotus koka logu rāmjus, kas tiks uzlikti sasisto logu vietā. Bijušā geto rajonā notiek ekspedīcijas, vērstas uz autentisko apdares materiālu un pagātnes sadzīves priekšmetu meklēšanu.
Plānojam pabeigt mājas rekonstrukcijas darbus šī gada augustā. Atjaunotās mājas pirmajā stāvā tiks izveidota izstāžu telpa, savukārt otrajā stāvā atradīsies geto laiku rekonstruēts dzīvoklis.
Mūsu rīcībā patreiz esošie līdzekļi ļauj mums segt tikai pusi no projektam paredzētajām izmaksām.
Būsim īpaši pateicīgi par Jūsu atbalstu šī nozīmīgā projekta realizācijas turpināšanai, lai kopīgiem spēkiem varam veikt Eiropas mēroga vēsturiskā pieminekļa rekonstrukciju.
Avīze „Idiše bilder” (Ebreju bildes) – 1937 – 1939, Rīga. Ilustrēts žurnāls idiša valodā, paraksti poļu, vācu, angļu valodās. 124 numuri. Jakova Barmsa izdevniecība. Redaktori J. Bramss, Z. Kalmanovičs (no 1938.g. februāra). Izdevniecība tika beigta 1939.g. 26. septembra sakarā ar Otras pasaules kara sakumam.
Avīze Hajnt – „Šodien”, Rīga, 1934.g. 16. maijā – 1940.g. 30. jūnijā. Ikdienas avīze idišā valodā. 1808 numuri. Tirāža – 8125 – 9925, izdevniecība „Hajnt”. Redaktori S. Vittenbergs, G. Mejerovičs (no 1934.g. jūnija), Š. Kazliner (no 1937.g. novembri). Ar ilustrēto pielikumu „Haver”.
Svinīgās Latvijas Ebreju atbrīvotāju biedrības karoga iesvētīšanas ceremonijas dalīnieki pie Rīgas pils1939. gada 17. maijā;Участники торжественного освящения знамени Общества освободителей Латвии еврейской национальности у Рижского замка 17мая 1939 года;Participants of the blessing of the flag of Society of Jewish Liberators of Latvia at the Riga castle, May 17, 1939
Savas durvis ir atvēris Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejs. Katru dienu muzeja ekspozīciju apskata desmitiem apmeklētāju no Latvijas un ārzemēm. Vienlaikus, muzeja telpās Maskavas ielā 14a notiek arī aktīvi būvdarbi. Vairāk kā 700 m3 gruvešu tika izvesti no muzeja darbībai paredzētajām telpām ar pirmā un otrā stāva kopplatību 1140 m2: izrādījās, agrāk ēka kalpoja zirgu staļļa vajadzībām. Tiek stiprināti baļķi un siltināts jumts, tiek nodrošināta arī siltuma, ūdens un kanalizācijas sistēmu piegāde. Biroja telpu remonts ir gandrīz pabeigts.
Darbi turpinās arī ārā ekspozīcijas teritorijā. No Mazā Kalnā ielas 21 ir demontēta un nogādāta muzejā viena no bijušā Rīgas geto mājām: to konstrukciju paredzēts uzbūvēt no jauna un izvietot muzeja teritorijā, rekonstruējot geto mājas ārējo un iekšējo ieskatu un radot attiecīgu noskaņu muzeja apmeklētājiem, kas varēs saņemt priekšstatu par geto iemītnieku bēdīgo dzīves atmosfēru. Rekonstruētās mājas mākslinieciskā risinājuma nodrošināšanai tiek iesaistīti Latvijas labākie mākslinieki.
2010. gada 21. septembrī Maskavas ielā 14a (ieeja no Krasta ielas) Rīgā tika atklāts Rīgas geto muzejs. Otrā Pasaules kara laikā Latvijā tika iznīcināti vairāk kā 70 000 Latvijas ebreji un aptuveni 20 000 ebreji no Rietumeiropas. Rīgas geto muzejs atrodas pilsētas vēsturiskajā daļā blakus bijušā geto robežai. Rīgas geto gandrīz vienīgais Eiropā nav pārcietis arhitektoniskas pārmaiņas pēdējo sešdesmit gadu laikā.
Atklājot muzeja pirmo kārtu, mēs saprotam, ka speram tikai pirmo soli šajā garajā ceļā. Ar bruģakmeņiem no Rīgas geto ielām bruģētajā zemes gabalā izstādīti stendi ar vairāk kā 70 000 Holokaustā cietušo Latvijas ebreju vārdiem, kā arī fotoizstāde, kas veltīta antisemītisma propagandai, Holokaustam Latvijā, pretošanās kustībai un pasaules taisnajiem.
Nav iespējams atdalīt Holokaustu no 450 gadu ilgās Latvijas ebreju vēstures, tāpēc daļa ekspozīcijas veltīta tam, ko zaudēja Latvija un pasaule pēc šīs katastrofas.
Rīgas geto muzejs – tas nav vienkārši muzejs. Tas kļūs par atgādinājumu par tiem baisajiem notikumiem Latvijas vēsturē, kuri nekad nedrīkst atkārtoties, par izglītības un kultūras centru, tolerances un savstarpējas cieņas avotu.
Atklāšanās ceremonijā piedalījas Rīgas vice-mērs, ministri un valstsvīri, Rīgas Domes deputāti, diplomāti, Latvijas uzņēmēji.
2010. gada 2. februārī Rīgas domē norisinājās notikums, kas bija svarīgs ne tikai priekš Latvijas ebreju kopienas un pat ne tikai priekš Latvijas ebreju pēctečiem, kas dzīvo visā pasaulē, bet arī priekš visiem tiem, kam ir svarīga piemiņa, vēsture un kultūra – Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers un ebreju kopienas „Šamir” priekšsēdētājs rabīns Menahems Barkahans parakstīja protokolu, kura ietvaros ieplānots izveidot Rīgas geto muzeju.
Biedrība „Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejs”
Reģ. Nr. 40008160704
Rīga, Stabu 63, LV-1011
Baltic International Bank
LV54BLIB1001012648001
SWIFT: BLIBLV22
![24129495_1680199228667113_5964360506551863295_n[1]](http://www.rgm.lv/wp-content/uploads/2017/11/24129495_1680199228667113_5964360506551863295_n1.jpg)
25. augustā plkst 19:00 Latvijas Nacionālajā operā notiks koncerts par godu ebreju kalendārajam, jaunajam 5775. gadam. Ikgadējais biedrības „Šamir” un Rīgas geto muzeja rīkotais pasākums šogad notiks jau 6. reizi. Koncertā uzstāsies pasaulslaveni kantori – liturģisko dziesmu mākslinieki – Kolins Šahats (Izraēla) un Jēkabs Motcens (ASV), vadošais Izraēlas Jaunās operas solists Jotams Koens. Īpašais pasākuma viesis – liriskais tenors no Izraēlas – Telmans Guževskis, kas ir mācījies pie diženā Karlo Bergonci, visspilgtākais savas paaudzes operas dziedoņu pārstāvis, uzvedumu dalībnieks Karaliskajā Alberta zālē, Izraēlas Jaunajā operā, Anglijas Jauniešu operā. Pie diriģenta pults – muzikants un komponists – maestro Eli Jaffe (Izraēla). Koncerta vadītājs – Juris Kalniņš.
Programmā ebreju liturģiskas melodijas, operu ārijas un tautas mūzika kopā ar operas simfonisko orķestri.
Biļetes www.bilesuserviss.lv
Informācija project@shamir.lv vai http://www.shamir.lv 
Цель деятельности общества «Шамир» и музея Рижского гетто – сохранение и развитие этнической идентичности евреев в Латвии, изучение, популяризация и презентация культурного и исторического наследия, содействие интеграции и толерантности, пресечение всякой дискриминации, а также развитие межкультурного диалога и этнического согласия. Все наши действия и проекты направлены на развитие среды толерантного и демократического государства в европейском маштабе. Этот проект о памятных табличках является лишь одним из многих.
В рамках этого пилотпроекта в 2013 г. в двух городах Латвии – в Даугавписле и Бауске – были помянуты жертвы сталинизма и нацизма. Были составлены списки имён людей, депортированных и пострадавших от Холокоста в июне – июле 1941-го г., а также списки тех домов, откуда эти люди были вывезены. Далее последовала установка памятных табличек. На стенах тех домов, которые сохранились или на месте которых построены новые здания, были прикреплены памятные таблички с надписью на латышском и английском языках: „1941. gada jūnijs – jūlijs: TIEM, KAS AIZGĀJA UN NEATGRIEZĀS. June – July, 1941: TO THOSE WHO NEVER CAME BACK” (на русском: «Июнь – июль, 1941-го: Для тех, кто ушли и не вернулись»). Вся информация, собранная в рамках данного проекта, размещена на странице музея Рижского гетто и Холокоста в Латвии (подробнее см. www.rgm.lv).
Выражаем искреннюю благодарность Даугавпилсской и Бауской городским думам за соучастие в проекте. Проект реализован при поддержки агенства EACEA (Education, Audiovisual and Culture Executive Agency).
Общими усилиями не позволим историческим фактам исчезнуть из памяти. Посвящается светлой памяти жителям Даугавпилса и Бауски.
раввин, Dr. Менахем Баркахан
председатель правления еврейской религиозной общины и общества Риги и Латвии «Шамир»
и музея Рижского гетто и Холокоста в Латвии
BAUSKA list of the Holocaust victims
BAUSKA list of Stalinism victims
Daugavpils list of the Holocaust victims 2
Daugavpils list of the addresses of Daugavpils ghetto former prisoners
Daugavpils list of Stalinism victims
Info: http://www.bauska.lv/i.php?id=&news=2474
Š.g. 30.jūnijā Rīgā notiks tradicionāls pasākums „Dzīvo gājiens”, kas ir veltīts nogalināto ebreju – Latvijas un Eiropas pilsoņu piemiņai. Sākums Vecā ebreju kapsētā, Līksnas ielā 2/4 plkst. 10:45. Vēlāk pasākuma dalībnieki dosies piemiņas gājienā no Vecās ebreju kapsētas līdz Lielās Horālās Sinagogas memoriālam Gogoļa ielā. Iemūžināsim šo piemiņu kopā! Projektu līdzfinansē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programma. 
Š.g. 30.jūnijā Rīgā notiks tradicionāls pasākums „Dzīvo gājiens”, kas ir veltīts nogalināto ebreju – Latvijas un Eiropas pilsoņu piemiņai. Sākums Vecā ebreju kapsētā, Līksnas ielā 2/4 plkst. 10:45. Vēlāk pasākuma dalībnieki dosies piemiņas gājienā no Vecās ebreju kapsētas līdz Lielās Horālās Sinagogas memoriālam Gogoļa ielā. Iemūžināsim šo piemiņu kopā! Projektu līdzfinansē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programma. 
