Hanna Rozentāles kundze apmeklēja muzeju 2012.g. 19. aprīlī. Rabīns Menahems Barkahans paradīja viņai muzeju un pastāstīja par muzeja attīstības plāniem, kā arī par Latvijas ebreju kopienas īpašībām.
Andris Bērziņš ir pirmais no Latvijas prezidentiem, kurš apmeklēja Rīgas geto muzeju. Vairāk nekā stundu valsts prezidents iepazinās ar muzeja ekspozīciju un sienu, uz kuras iemūžināti Holokausta laikā bojāgājušo ebreju vārdi.
Svinīgās Latvijas Ebreju atbrīvotāju biedrības karoga iesvētīšanas ceremonijas dalīnieki pie Rīgas pils1939. gada 17. maijā;Участники торжественного освящения знамени Общества освободителей Латвии еврейской национальности у Рижского замка 17мая 1939 года;Participants of the blessing of the flag of Society of Jewish Liberators of Latvia at the Riga castle, May 17, 1939
Savas durvis ir atvēris Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejs. Katru dienu muzeja ekspozīciju apskata desmitiem apmeklētāju no Latvijas un ārzemēm. Vienlaikus, muzeja telpās Maskavas ielā 14a notiek arī aktīvi būvdarbi. Vairāk kā 700 m3 gruvešu tika izvesti no muzeja darbībai paredzētajām telpām ar pirmā un otrā stāva kopplatību 1140 m2: izrādījās, agrāk ēka kalpoja zirgu staļļa vajadzībām. Tiek stiprināti baļķi un siltināts jumts, tiek nodrošināta arī siltuma, ūdens un kanalizācijas sistēmu piegāde. Biroja telpu remonts ir gandrīz pabeigts.
Darbi turpinās arī ārā ekspozīcijas teritorijā. No Mazā Kalnā ielas 21 ir demontēta un nogādāta muzejā viena no bijušā Rīgas geto mājām: to konstrukciju paredzēts uzbūvēt no jauna un izvietot muzeja teritorijā, rekonstruējot geto mājas ārējo un iekšējo ieskatu un radot attiecīgu noskaņu muzeja apmeklētājiem, kas varēs saņemt priekšstatu par geto iemītnieku bēdīgo dzīves atmosfēru. Rekonstruētās mājas mākslinieciskā risinājuma nodrošināšanai tiek iesaistīti Latvijas labākie mākslinieki.
2010. gada 21. septembrī Maskavas ielā 14a (ieeja no Krasta ielas) Rīgā tika atklāts Rīgas geto muzejs. Otrā Pasaules kara laikā Latvijā tika iznīcināti vairāk kā 70 000 Latvijas ebreji un aptuveni 20 000 ebreji no Rietumeiropas. Rīgas geto muzejs atrodas pilsētas vēsturiskajā daļā blakus bijušā geto robežai. Rīgas geto gandrīz vienīgais Eiropā nav pārcietis arhitektoniskas pārmaiņas pēdējo sešdesmit gadu laikā.
Atklājot muzeja pirmo kārtu, mēs saprotam, ka speram tikai pirmo soli šajā garajā ceļā. Ar bruģakmeņiem no Rīgas geto ielām bruģētajā zemes gabalā izstādīti stendi ar vairāk kā 70 000 Holokaustā cietušo Latvijas ebreju vārdiem, kā arī fotoizstāde, kas veltīta antisemītisma propagandai, Holokaustam Latvijā, pretošanās kustībai un pasaules taisnajiem.
Nav iespējams atdalīt Holokaustu no 450 gadu ilgās Latvijas ebreju vēstures, tāpēc daļa ekspozīcijas veltīta tam, ko zaudēja Latvija un pasaule pēc šīs katastrofas.
Rīgas geto muzejs – tas nav vienkārši muzejs. Tas kļūs par atgādinājumu par tiem baisajiem notikumiem Latvijas vēsturē, kuri nekad nedrīkst atkārtoties, par izglītības un kultūras centru, tolerances un savstarpējas cieņas avotu.
Atklāšanās ceremonijā piedalījas Rīgas vice-mērs, ministri un valstsvīri, Rīgas Domes deputāti, diplomāti, Latvijas uzņēmēji.
2010. gada 2. februārī Rīgas domē norisinājās notikums, kas bija svarīgs ne tikai priekš Latvijas ebreju kopienas un pat ne tikai priekš Latvijas ebreju pēctečiem, kas dzīvo visā pasaulē, bet arī priekš visiem tiem, kam ir svarīga piemiņa, vēsture un kultūra – Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers un ebreju kopienas „Šamir” priekšsēdētājs rabīns Menahems Barkahans parakstīja protokolu, kura ietvaros ieplānots izveidot Rīgas geto muzeju.
